Vēlos pirkt ārējo cieto disku, ko izvēlēties?

ārējais cietais disksIespēju ir daudz – ārējie cietie diski kļuvuši diezgan populāri, jo īpaši, ņemot vērā to, ka mums nekad ar iebūvēto atmiņu nepietiek. Vienmēr, pirms datora pirkšanas, viens no galvenajiem parametriem, kas tiek novērtēts, ir atmiņas lielums, izvēloties lielāko. Tomēr jau pēc gana neilga ierīces lietošanas laika nākas apjaust, ka nepietiek. Un tad nu ārējais cietais disks var lieliski nākt talkā.

Būtībā ārējais cietais disks ir magnētiska datu glabāšanas ierīce. Kāds atceras laikus, kad datu uzglabāšanai tika lietotas disketes un diskešu iekārtas, kur lietotie magnētiskie diski bija mīksti, no plastmasas un izņemami no ierīces. Parasti cietos diskus sauc arī par fiksētajiem diskiem, jo tos atšķirībā no disketēm nav paredzēts izņemt ārā no datora. Iekšējais cietais disks sastāv no cietām, magnētiskām platēm (platters), kas ir nostiprinātas uz ass un ātri griežas (4200 – 15000 1/min), nolasīšanas, ierakstīšanas galviņām un korpusa. Tur glabājas visa mums nepieciešamā informācija un dati. Bet kad ar to nepietiek – vajadzīgs ārējais HDD. Stacionārajos datoros lieto 3,5“ ārējos cietos diskus, rēķinoties, ka tos daudz apkārt nenēsās, bet ierīce stāvēs uz galda pie datora. Portatīvajam datoram visbiežāk izvēlas 2,5“ ārējos cietos diskus. Sākumā bija sastopami arī 5,25“ cietie diski, taču mūsdienās tādus vairs neražo, jo tos nav iespējams izgatavot pietiekoši ātrus (pārāk lieli centrbēdzes spēki, kas deformē plates).

Mūsdienās, kad ārējos cietos diskus ražo teju vai katrs elektronikas ražotājs, ir grūti izcelties ar kaut ko īpašu, kā tikai atšķirīgām krāsu shēmām, mazliet eksotiskākiem dizainiem, tomēr neskaitāmi daudz ražotāji piedāvā ārkārtīgi plašas izvēles iespējas – atmiņa, dizains, tehnoloģiju jauninājumi un tā tālāk.

Piemēram, sešus gadus atpakaļ tirgum tika piedāvāts ārējais cietais disks, kurš apgādāts ar Float – kas nozīmē, ka tā virsma darbotos kā skārienjūtīgs panelis, principā tāds pats panelis, kāds ir atrodams visos portatīvajos datoros pelei. Savukārt cita ierīce solīja, ka ārējais cietais disks, sastāvēs no dokstacijas un pārnēsājamas USB zibatmiņas, kuru, pieliekot pie dokstacijas, notiek datu sinhronizēšana starp zibatmiņu un cieto disku. Bet lai vienmēr nebūtu jāpārnēsā pats cietais disks, tad failus, kuri ietilpst 4GB pārnēsājamajā zibatmiņā, varat iekopēt tur, pārnest tos vai iekopēt jaunus failus un vēlāk sinhronizēt tos ar cieto disku. Ko tik nepiedāvā tehnoloģijas.

Tomēr, pats galvenais, pirms izvēlamies ārējo cieto disku, pašam jāsaprot tas, kādus un cik ietilpīgus failus tur uzglabāsim, cik bieži atjaunosim datus cietajā diskā, vai tam labāk būt pārnēsājamam vai arī stacionāram?

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *